Kad mēs skatāmies uz gleznu vai fotogrāfiju, reti kad aizdomājamies, cik lielu nozīmi uztverē spēlē tieši rāmis. Tā forma, faktūra, krāsa — un, īpaši, profilu virziens. Vai rāmis iet uz priekšu un izceļ darbu, vai atkāpjas un ļauj mākslai elpot — šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, ar ko saskaras gan profesionāli mākslinieki, gan dizaineri, gan ikviens, kurš vēlas ierāmēt darbu ar gaumi. Kā izvēlēties piemērotāko profilu savam mākslas darbam?
Rāmju profili, kuru forma virzās uz priekšu (t.i., no malas paceļas un vēršas pret skatītāju), rada sajūtu, ka mākslas darbs “iznāk” no sienas. Šādi rāmji vizuāli pastiprina kompozīciju un piešķir tai svarīgumu un dramatismu. Šāda tipa rāmji lieliski der: klasiskiem portretiem, kur galvenais ir cilvēka tēls un klātbūtne, gleznām ar tumšāku fonu vai dziļumu, kur rāmis palīdz “atvērt” attēlu pret skatītāju, ikonogrāfiskiem darbiem vai simboliskiem attēliem, kuros ir vēlme akcentēt centrālo tēmu. Tie lieliski darbojas arī interjeros ar izteiktu arhitektonisku līniju, kur ir augsti griesti, masīvi materiāli un vajadzīgs vizuāls pretspēks.
Savukārt profili, kas virzās atpakaļ (t.i., rāmis slīpi atkāpjas uz iekšpusi, it kā ievilktu skatienu gleznas virzienā), rada pretēju efektu – tie ievelk skatītāju mākslas darbā, nevis izceļ rāmi. Tas ir smalks, dziļi estētisks risinājums, kas piešķir kompozīcijai mieru, elpu un dziļumu. Šāda tipa rāmji ir ideāli ainavām, kur svarīga perspektīva un plašuma sajūta, abstraktām gleznām, kur nevēlas konkurenci ar rāmi, minimālistiskiem interjeriem, kur rāmis kļūst par klusu, bet elegantu fonu. Šie rāmji arī lieliski iederas modernās galeriju sienās, kur gaisma un ēna spēlē lielu lomu, un rāmis kļūst par kompozīcijas turpinājumu, nevis robežu.
Rāmja virziens ietekmē arī to, kā mākslas darbs mijiedarbojas ar gaismu. Uz priekšu vērsts rāmis uztver gaismu virspusēji, radot ēnas un kontrastus, kas piešķir darbam teātrālumu. Atpakaļ ejošs profils, savukārt, ļauj gaismai slīdēt maigāk, līdzīgi kā skatoties logā, kurš ved uz ainavu.
Var teikt, ka uz priekšu vērsts profils ir kā skatuve — rāmis spēlē līdzās darbam, atpakaļ ejošs profils ir kā logs — rāmis tikai rāda virzienu, bet neiejaucas. Rāmja profila virziens ir svarīgs, jo tas nosaka, kā skatītājs uztver mākslas darbu — vai skatiena uzmanība tiek virzīta uz pašu gleznu, vai arī rāmis kļūst par daļu no kopējās kompozīcijas. Pareizi izvēlēts profila virziens palīdz izcelt darba raksturu: tas var piešķirt dziļumu un dramatismu vai, tieši pretēji, radīt mierīgu, līdzsvarotu noskaņu. Turklāt rāmja virziens ietekmē arī to, kā mākslas darbs saskan ar apkārtējo interjeru un apgaismojumu, tāpēc šī detaļa būtiski ietekmē gan estētisko, gan emocionālo iespaidu.
Kā izvēlēties? Izvēle starp šiem diviem profilu virzieniem ir radošs process. Nav pareizas vai nepareizas atbildes — viss atkarīgs no tā, ko tu gribi pastiprināt. Ja vēlies, lai skatītājs sajūt gleznas enerģiju uzreiz, izvēlies uz priekšu vērstu profilu. Ja vēlies ļaut skatienam iegrimt, ieelpot un apcerēt — atpakaļ ejošs profils būs tava izvēle.
Mūsu EVIART Frames dizainstudijas darbnīcā mēs bieži sakām: rāmis nav tikai forma – tas ir dialoga turpinājums starp mākslinieku un telpu. Tāpēc katru rāmi izvēlamies, sajūtot līdzsvaru starp darbu, tā stāstu un vietu, kur tas dzīvos.
